In vitro apaugļošana (IVF): Ārstēšanas pārskats

In vitro fertilizācija ir process, kurā olšūna tiek izņemta no olnīcām un apaugļota ar spermu laboratorijā¹. Iegūtais embrijs pēc tam tiek ievadīts dzemdē, lai augtu un attīstītos¹.

In vitro fertilizācija, jeb IVF, ir medicīniskā procedūra, kas ietver grūtniecības radīšanu ārpus ķermeņa². Šis process apvieno olšūnu un spermatozoīdu laboratorijas apstākļos, ļaujot notikt apaugļošanai pirms izveidotā embrija ievietošanai dzemdē^1,2. Šis ceļvedis izskaidro IVF ārstēšanas posmus, balstoties uz informāciju no oficiāliem medicīniskiem avotiem.

Kas ir IVF procedūra

IVF ir sievietes olšūnas un vīrieša spermatozoīdu apvienošana laboratorijas traukā². Šī procedūra izmanto īpašas medicīniskas metodes, lai palīdzētu sievietei ieņemt bērnu².

Sagatavošanās olšūnu iegūšanai

Pirms olšūnu ievākšanas sievietes organisms tiek sagatavots ar fertilitātes medikamentiem, lai stimulētu olšūnu ražošanu². Šie medikamenti liek olnīcām ražot vairākas olšūnas, savukārt parasti sieviete katru mēnesi producē tikai vienu olšūnu². Dažos gadījumos menstruālais cikls tiek nomākts ar medikamentiem, un ultrasonogrāfijas skenēšana tiek izmantota, lai pārbaudītu olšūnu attīstību, kamēr papildu medikamenti palīdz tām nobriest¹. Pēc tam olšūnas tiek izņemtas no sievietes ķermeņa ar nelielu operāciju, ko sauc par folikulāro aspirāciju².

Olšanās un apaugļošana

Olasu iegūšanas procedūras laikā speciālists, izmantojot ultraskaņas attēlus kā vadlīnijas, ievada plānu adatu caur makstīti olnīcā un folikulās, kas satur olšūnas². Pēc tam tiek izmantota sūkšanas ierīce, lai pa vienai no katras folikulas izsūktu olšūnas un šķidrumu². Olšūnas pēc tam sajauc ar spermu vairākas dienas, lai notiktu apaugļošana¹. Ja speciālists uzskata, ka apaugļošanas iespējamība ir zema, spermu var tieši ievadīt olšūnā, izmantojot tehniku, ko sauc par intracitoplazmatisko spermas injekciju (ICSI)². Kad olšūna ir apaugļota, tā dalās un kļūst par embriju². Laboratorijas darbinieki regulāri pārbauda embriju, lai pārliecinātos, ka tas aug pareizi, un aptuveni piecās dienās normālam embrijam ir vairākas aktīvi dalīšanās šūnas².

Embriju pārnešana

Embriji tiek ievadīti dzemdē 3 līdz 5 dienas pēc olšūnu ieguves un apaugļošanas². Ārsts veic šo procedūru klīnikā, kamēr sieviete ir nomodā². Plāns katetrs, kas satur embrijus, tiek ievadīts sievietes makstī, caur dzemdes kakliņu un iekšā dzemdē². Parasti dzemdē ievada vienu vai divus apaugļotus olšūnas, kas pazīstami kā embriji¹. Vienlaicīgi dzemdē var ievadīt vairāk nekā vienu embriju, kas var novest pie dvīņu, trīņu vai vairāk bērnu dzimšanas².

Pēc Embriju Pārnesuma

Pēc embrija ievietošanas dzemdē sievietei var ieteikt atpūsties dienas laikā². Sievietēm, kuras veic IVF, ir jālieto ikdienas injekcijas vai tabletes ar progesterona hormonu 8 līdz 10 nedēļu laikā pēc embrija pārnešanas². Progesterons ir hormons, ko olnīcas ražo dabiski, un tas sagatavo dzemdes gļotādu embrija implantācijai, kā arī palīdz implantētajam embrijam augt un nostiprināties². Šis hormonālais atbalsts var turpināties 8 līdz 12 nedēļas pēc grūtniecības iestāšanās². Aptuveni 12 līdz 14 dienas pēc embrija pārnešanas tiek veikts grūtniecības tests, lai pārliecinātos, vai ārstēšana ir bijusi veiksmīga^1,2.

Bieži uzdotie jautājumi

Vai In Vitro Fertilizācija var izmantot donoru olas vai spermu?

Procedūru var veikt, izmantojot donoru olas un spermu¹. Donoru olas var izmantot, ja sieviete nespēj ražot olas vai nespēj tās ražot pietiekami².

Kas ir intracitoplazmātiskā spermas injekcija un kad to lieto?

Intracytoplasmiskā spermas injekcija (ICSI) ir metode, kurā sperma tiek tieši ievadīta olšūnā². To izmanto, ja ārsts uzskata, ka apaugļošanas iespējamība ir zema².

Ko var darīt ar embrijiem, kurus uzreiz neizmantojot?

Neizmantotus embrijus var iespējams sasaldēt un vēlāk implantēt vai ziedot².

Vai ir pieejama ģenētiskā skrīninga iespēja ivf procedūras laikā?

Embrija pirmsimplantācijas ģenētiskā diagnostika (PGD) ļauj laboratorijas speciālistiem 3–5 dienas pēc apaugļošanās no katra embrija ņemt vienu šūnu vai vairākas šūnas, lai pārbaudītu uz specifiskām ģenētiskām slimībām².

Kā jebkura medicīniskā procedūra, arī šī ir saistīta ar riskiem; lūdzu, apspriediet to ar savu ārstu.

Avoti

1. NHS — NHS
2. MedlinePlus (NIH) — MedlinePlus (NIH)